tīšami vai netīšām viņai labi sanāk waterkolorīgie birdi. 
šie man visvairāk iepatikās.
es šodien gāju pa ielu un nodomāju, ka būs jāuzraksta blogā par saldu dzīvi. par to kā es gāju pirkt cukuru neforšā veikalā, kā es gandrīz neko nenopirku, kā es tomēr beigās atradu un nopirku un izdomāju- ja gribi saldu dzīvi, ber cukuru visiem ēdieniem klāt. bet es to negribēju rakstīt, jo tas nav svarīgi un jauki. es labāk uzrakstīšu par putniem.pirms sāciet lasīt, lūdzu, ieslēdziet fonā lakstīgalas dziesmu, dadzīša dziesmu
zemu, zemu laidās šie tālā ceļojumā nogurušie putni, un man neviļus radās vēlēšanās pacelties tiem līdzi. /I.Ziedonis.
putni skaisti dzied un lido. vai esiet ievērojuši, kā tie savā starpā saprotas? vai esiet ievērojuši, ka viņi ir ļoti jauki? gan jau, ka jā. kā viņi zina, ka tieši pirms ziemas ir jālido tur un ne citur, ka uz to pusi ir siltās zemes, bet tur- Latvija? kā to var saprast, ka citi putni, piemēram, stārķi, nespēj dzīvot bez sava partnera. kā var būt, ka viņi piedzimt mazi, nevarīgi un nepārāk smuki, bet izaug par skaistiem, cēliem putniem? kas lai zina. tomēr bez viņiem mēs nevaram un negribam būt. tāpēc labāk būsim tīrīgi un nemēslosim, lai viņi kaut kur ASV un citur nekristu no debesīm beigti piesārņojuma dēļ.
cik nejauši šis raksts sākās, tikpat nejauši viņš arī beidzās.
ai, paklausies vēl šito: ūdensvistiņa
