par to ir jāpadomā

nu jā. tagad es esmu nedaudz salauzta. tikai nepārprotiet. tas nav burtiski.
es izlasīju grāmatu "Annas Frankas dienasgrāmata", paga, nē, es līdz galam neizlasīju. es apskatījos beigas. man vēl atlika 3 lapas, es tā ļoti bieži daru. un tā, lūk, mani salauza.
es beigās neraudāju. es drīzāk gribēju histēriski bļaut. kādā jēgā vispār bija karš? kāpēc bija jācieš nevainīgiem cilvēkiem?
mazā Anna un viņas ebreju ģimene dzīvoja ļoti labi, pārtikuši. bet tad nāca karš, un visiem ebrejiem vajadzēja bēgt. tie kuri neaizbēga, tos nošāva vai aizsūtīja un koncentrācijas nometnēm. Anna, viņas ģimene un labi draugi paspēja paslēpties. viņi paslēptuvē nodzīvoja 2 gadus.
jādzīvo nemitīgās bailēs par to, ka jebkurā brīdī viņus var atrast un nošaut.
anna izjuta bailes, vientulību, skumjas, nicinājumu, nesapratni, bēdas un tam visam pāri arī mīlestību.
dienasgrāmata beigās ir ar maziem burtiem rakstīts: (šeit Annas dienasgrāmata apraujas.)
tam atkal seko teksts: 4.augustā «zaļā policija» ielauzās paslēptuvē un arestēja visus tās iemītniekus, tāpat arī viņu  paslēptuves devējus. Visus ievietoja koncentrācijas nometnē.
«paslēpto māju» izlaupīja. starp avīzēm atrada Annas dienasgrāmatu. izņemot dažas lappuses, kuras lasītājam nekā neizsaka, viss pirmteksts tika iespiests.
no pagrīdniekiem dzīvs palika tikai Annas tēvs un vēl divi paslēptuves devēji.
Anna Franka nomira 1945.gada martā koncentrācijas nometnē.(viņai bija 15 gadi)

                                                                            ...
vai nav traģiski? ebrejus, kuri ITIN NEKO nebija sliktu izdarījuši vāciešiem, vienkārši galināja nost ebrejus.  vai bija tā vērts? es labāk nerakstīšu kā izskatās ebreju mocīšana. to labāk katrs pats.
nē, nemaz nebija vērts. kamēr sieva aiziet uz veikalu, viņas bērni un vīrs ir aizsūtīti projām. kamēr bērni skolā, tikmēr vecāki ir jau koncentrācijas nometnēs. kā jūtas tie cilvēki, atstāti novārtā. manuprāt, ja visas izraudātās asaras sapildītu kopā, tad Āfrika būtu apgādāta ar ūdeni. kā anna rakstīja, ka miljoni tiek iztērēti, lai uzbūvētu kara tehniku un ieročus. bet tajā pašā laikā daudzi cilvēki cieš badu. tādā ziņā, mums tagad nav par ko sūdzēties. mēs blakus šīm mokām dzīvojas paradīzē.
nav jācieš bads, jāmokās koncentrācijas nometnēs, nemitīgās bailēs.
cik daudz neatbildētu jautājumu.

...tagad gan man gribas raudāt...

moon river-breakfast at tiffany´s

Moon River, wider than a mile, 
I'm crossing you in style some day. 
Oh, dream maker, you heart breaker, 
wherever you're going I'm going your way. 
Two drifters off to see the world. 
There's such a lot of world to see. 
We're after the same rainbow's end-- 
waiting 'round the bend, 
my huckleberry friend, 
Moon River and me.

ar kaķiem.

es mīlu kaķīšus. man šķiet, ka kad es būšu veca večiņa, man būs daudz kaķīšu. et patiesībā man jau ir daudz (nu cik katram liekas daudz) kačīši. veseli 4.
es kaķus redzu sapņos, dzīvē, pa miegam, laukā, iekšā un realitātē. man šodien bija sapnis, ka es ar Elizabeti (manu māsicu un labāko draudzeni) ieraugu mazu kaķēnu, kurš bija mazas peles lielumā. viņš ielīda pie putuplastiem un dubļiem, netīrumiem. es teicu: mums viņš jāglābj, ja nē, viņš noslīks! tā mēs viņu ķeksējām un neizķeksējām. es nezinu kur viņš palika. bet es toties dubļu takas galā atradu savu melno, labo gumiju.
bišk dīvains sapnis? es tādus sapņoju ļoti bieži. esmu sapņojusi par visu un jebko.
es labprāt ņemtu vēl kaķus un viņus mīlētu un lutinātu. tākā tāda ome. :D
es tikai kaut ko te gribēju pastāstīt par kaķiem. tā vien gribētos paņemt visus nosalušos nabadziņus pie sevis. mamma neļauj. es jau gandrīz paņēmu 3 mazus kaķēnus.



šis video man ļoti patīk. te ir ar kaķiem.
odrija hepberna bija ļoti izcila aktrise. es esmu viņas liela fane. man bija jātaisa angļu valodā projekts par odriju. es aizrāvos un uztaisīju par lielu, ne pēc noteikumiem. nu tā jau gadās.
man noteikti pie istabas sienas kādreiz būs odrijas bilde.
kā jums šķiet, vai rakstīšana blogā neattīsta komatu likšanu latviešu valodā? man liekas, ka jā.

mazais plusiņš

Nedaudz par šo,

tā lūk. es esmu nolēmusi rakstīt. ne angliski, bet latviski, jo tā man būs vieglāk izteikt domas.
ir klāt rudens. viss ir kļuvis drūmāks un tumšāks. būs jāgriež tač` tas pulkstenis.
man, personīgi, vasarā šķiet, ka rudens ir visforšākais gadalaiks. bet rudenī otrādi. tas laikam tā drūmuma un skolas dēļ. es nevaru pamosties, viss vienkārši tā besī. ;) es gribu pārmaiņas.

bet laikam tādēļ ir koku lapas. tika skaistas un mirdzošas salnā. es tā vien gribētu kādu skaistu bildi rudens lapās..

kļavu lapiņas ir tās skaistākās. ejot mājās es gribētu tās, skaistās, salasīt kopā un vest mājās un izpušķot istabu. kā maziņa meitenīte.

tas laikam tādēļ, ka es vēl tāds mazs bērns. reizēm man šķiet, ka esmu lielāka par saviem vienaudžiem, bet dažreiz atkal kaut kā nedaudz atpalikusi. :)
es visu laiku nevaru sagaidīt izlaidumu. man šķiet, ka manā dzīvē kaut kas mainīsies. es gribētu mainīt dzīves vietu, pasauli un savu stilu. jā, nopietni. es gribētu būt tāda māklinieciskāka, instyle-āka. ;D piemēram kā agnese kleina. vot jā!

nu un tad es sāktu pieaugt. bet ņemot vērā, ka vidējais mūža ilgums ir 60-70 gadi, man vēl nav kur skriet.
nu tātad šī bija mana motivācijas vēstule manam blogam. būšu radoša, ar domu un auru.

Of course

Yesterday

Live for today because yesterday is over and tomorrow may never come.

Eliza Doolittle - Moneybox

Eliza Doolittle - Go Home

Eliza Doolittle - A Smokey Room

Eliza Doolittle - Skinny Genes

Eliza Doolittle - Pack Up

Something

Most of the things you worry about never happen.

Janet Hill Studio

Sleeping Beauty

 Every morning, my face lights up when I see the sun in the sky.